Kas ir vērtspapīri

Vērtspapīri ir finanšu instrumenti, finanšu dokumenti, ko izlaiž emitenti – uzņēmumi, pašvaldības, valsts, ārvalstu juridiskā persona un Latvijas Banka. Vērtspapīrs ir privāttiesību dokuments, kas apliecina emitenta saistību pret dokumenta valdītāju, un var būt par publiskās apgrozības objektu. Vērtspapīru publiskā apgrozība – sērijveidā izlaistajos vērtspapīros nostiprināto tiesību iegūšana vai atdošana vai arī šo tiesību iegūšanas vai atdošanas piedāvājums vai izsludināšana masu informācijas līdzekļos vismaz 50 personām vai nenoteiktam personu skaitam. Likums par vērtspapīriem nosaka vērtspapīru šķiras, uz kurām attiecas Latvijas Republikas likumdošana – akcijas, kas apliecina līdzdalību statūtsabiedrībā, kā arī tiesības uz dividendi vai ienākumu, ja šie vērtspapīri var būt publiskās apgrozības objekti; obligācijas un citi prasījuma vērtspapīri, ko piedāvā publiski atsevišķi vai kopā ar citām saistībām vai tiesībām uz ienākumu; šo abu vērtspapīru kombinācija; ieguldījumu sabiedrību ieguldījumu apliecības, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos; jebkurš līgums, saskaņā ar kuru persona vai uzņēmums iegulda naudu uzņēmumā vai sabiedrībā, gaidot ienākumu atbilstoši šim līgumam.

Vienkārši runājot, vērtspapīri ir tieši tāds pats īpašums, kā jebkurš cits – tos var pirkt un pārdot, dāvināt, ieķīlāt. Latvijā tie pastāv dematerializētā veidā – tikai elektroniski. Ja vēlas sākt darboties ar vērtspapīriem, jāatver vērtspapīru konts bankā vai brokeru sabiedrībā. Vairums vērtspapīru kontu atvēršana ir bezmaksas, bet pa konta izmantošanu parasti tiek iekasēta ikmēneša maksa, kas atkarīga no vērtspapīru veida un apjoma. Vērtspapīru konta izraksts ir vienīgais vērtspapīru īpašumtiesību apliecinājums. Ja vērtspapīrus vēlas pārdot, jādodas pie brokera un jādod tam uzdevums vērtspapīrus pārdot. Ja ar banku kas atgadās, tad ieguvējs ir vērtspapīru konta īpašnieks. Salīdzinājumā ar bankas kontu, vērstpapīri kontā tiek tikai glabāti, tos banka neizmanto, lai ieguldītu darījumos, no kuriem maksā klientam procentus. Ja bankai ir finanšu problēmas, naudas konta īpašnieks tiek ieskaitīts kopējā kreditoru rindā, taču vērtspapīru kontu nedrīkst izmantot bez īpašnieka ziņas. Viss vērtspapīru portfelis tiek pārnests uz citu banku.

Vērtspapīrus var pirkt un pārdot biržā vai ārpus tās. Iesniedzot uzdevumu biržā pirkt un pārdot vērtspapīrus, sāk darboties drošībai paredzētie mehānismi, kas garantē vērtspapīru īpašnieka naudu un vērtspapīrus, kas nopirkti. Ja notiek darījums ārpus biržas, pats klients uzņemas rūpes nodrošināt, lai darījums tiešām notiktu.

Kā jebkuru ieguldījumu veidu gadījumā, arī vērtspapīru ieguldījumos pastāv riski. Kapitāla risks ir risks zaudēt visu ieguldījumu vai tā daļu. Tas saistīts ar ieguldīšanas apstākļiem. Inflācijas risks saistīts ar naudas pirktspējas samazināšanos. Izvēles risks atkarīgs no tā, vai izdodas pareizi veikt aprēķinus ieguldījumu atmaksas līmenī. Tirgus risks rodas, ja nacionālais valūtas kurss kļūst nestabils, akciju vai noteiktas preces cena samazinās. Kredītrisks saistīts ar emitenta finanšu stāvokli.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *